LAPAROSKOPISKĀS GRASPERA ATTĪSTĪBAS VĒSTURE

Ir pierādījumi, ka pirms metāla atklāšanas tika izmantotas primitīvas ķirurģisko instrumentu versijas, piemēram, darbības jomas, trokari un skalpeli, un ir ierakstīti instrumentu, kas veidoti no akmens, koka, niedrēm, kaulu fragmentiem un citiem organiskiem materiāliem, piemēri. Tomēr tiek uzskatīts, ka pirmie eņģu instrumenti, no kuriem cēlušies mūsdienu laparoskopiskie grasperi, tika izstrādāti tikai pēc vara un bronzas atklāšanas, jo organiskie materiāli nebūtu bijuši piemēroti. Viens no agrākajiem ķirurģisko knaibles piemēriem, kas sastāv no bronzas ekstremitāšu pāra, kas savienots ar ādas siksnu, veidojot šarnīru, tika atrasts Grieķijā, datēts ap 1450. – 1400. Gadu pirms mūsu ēras. Arheoloģiskie pierādījumi no Pompejas drupām liecina, ka romiešu ķirurgi līdz mūsu ēras 79.gadam izmantoja pagriežamus bronzas instrumentus, un līdz arābu ķirurga un enciklopēdista Albucasis (936-1013) laikam šādi rīki bija pārtapuši vairākos dažādos veidos, kas paredzēti īpašām vajadzībām. . Mūsdienu instrumentus parasti ražo no ķirurģiskas kvalitātes nerūsējošā tērauda, ​​un tajos var būt iekļauti arī citi materiāli, tostarp titāns, volframa karbīds un dažādas plastmasas.